otrdiena, 2016. gada 1. novembris

Ko nozīmē devalvācija

Devalvācija nozīmē lielākus izdevumus konkrētajās budžeta pozīcijās, kuras ir atkarīgas no importa, tātad naudas zīmju vērtības pazeminājumu. Devalvācija sadārdzina ārvalstīs ražoto preču un pakalpojumu vērtību, salīdzinājumā ar vietējo.

Devalvācija samazina valsts ražošanas izmaksas, ja tās izteiktas ārvalstu valūtā. Visticamāk tas nozīmē, ka palielināsies kopējais pieprasījums pēc valstī saražotajām precēm un pakalpojumiem, jo importētās preces salīdzinoši kļūst dārgākas, kā arī pieaugs pieprasījums pēc valstī saražotajiem importa aizstājējproduktiem. Līdz ar to aktīvāks kļūs arī eksporta tirgus.

Hipotētiski pieņemot, ja naudas devalvācija norisinās eiro zonas līmenī, tas var nest jūtamu konkurētspējas pieaugumu, jo naudas devalvācija būtu salīdzinoši garās un pilnīgās piegādes ķēdēs.
Lai devalvācija palielinātu kopējo pieprasījumu pēc vietējām precēm un pakalpojumiem, jābūt jūtami augstai importa un eksporta pieprasījuma cenu elastībai. Ja dažādu apstākļu dēļ valsts eksports un imports vāji reaģē uz cenu izmaiņām, tad devalvācija kopējo pieprasījuma līmeni nevis palielinās, bet gan samazinās. Tātad jebkura tālāka diskusija par devalvācijas labvēlīgo ietekmi uz tautsaimniecību automātiski beidzas. Jāatzīmē, ka mūsu valstī importa elastība tiešām nav liela – daudzas Latvijā importētas preču grupas nav iespējams saražot uz vietas (piem. nepiemērotu laika apstākļu dēļ), pat ja importa cena par tām dubultotos. Līdz ar to automātiski pieņemt, ka mūsu valstī devalvācija palielinātu kopējo pieprasījumu, nekādā gadījumā nevar.

Valsts tautsaimniecības virzību kopumā noteiks tas, kā uz pieprasījuma kāpumu reaģēs piedāvājums. Eiro pret citām pasaules valūtām ir svārstījies vienmēr, arī tajā laika periodā, kad lats bija piesaistīts eiro. Izrietoši arī lats ir svārstījies pret citām pasaules valūtām. Eiro valūta pārstāv lielas ir spēcīgas ekonomikas, tā ieviešana noņēma devalvācijas risku Latvijas ekonomikai.

Augi, kurus ievākt ziemai

Visi vācamie ziedi ir žāvējami, vislabāk caurvējā, taču to var darīt, arī izklājot avīzi mājās uz galda. Pēc augu sažāvēšanas tos liek papīra maisiņos. Ziemā tēja ir ne vien salda vasaras atmiņa, bet arī saaukstēšanās un gripas laika palīgs, kad ārsti iesaka dzert zāļu tējas, lai paplašinātu asinsvadus, veicinot asinsriti, ar silto dzērienu aizskalotu kakla sāpes izraisošus vīrusus un baktērijas, kā arī ar uzņemto šķidrumu attīrītu organismu.

Baltais un sarkanais āboliņš joprojām sastopams Latvijas pļavās. Balto āboliņu var izmantot klepus un temperatūras gadījumā, mierīgā atmosfērā baudītu baltā āboliņa tēju iesaka arī pret galvassāpēm un migrēnu. Sarkanais āboliņš tiek ieteikts jaunajām māmiņām, kā arī pret audzējiem. Tas palīdz attīrīt asinis un labi sagatavo organismu cīņām pret infekciju.

Pelašķis ir pazīstams kā izcils pretklepus līdzeklis.

Piparmētra, dr. Pakalna vārdiem, ir ārstniecības augs „relaksācijai, mentālai un fiziskai labsajūtai, novērš dažāda veida organisma diskomforta gadījumus, atvieglo depresiju, galvassāpes, menstruālās spazmas, nodrošina veselīgu miegu; palīdz imūnsistēmai, gremošanas sistēmas veselībai, veicina atkrēpošanu, izteikti mazina saaukstēšanās simptomus, nomāc sāpju sajūtu”.

Mežrozītes īpaši daudz sastopamas piejūras mežos. To augļi ir viegli vācami, vienīgi jāņem vērā, ka tie lēni žūst un ilgstoši mitrās nedēļās var arī sapelēt. Tāpēc reizēm augļus pavisam vieglā siltumā var nedaudz pažāvēt uz pannas. Mežrozīšu augļi satur daudz C vitamīna, tāpēc tie ir lielisks organisma stiprinātājs, veicina organisma aizsarga spējas vīrusu uzbrukuma laikā.

Bērnu kailās kājas vasarās bieži cieš no sasitumu radītiem nelieliem noberzumiem. Te līdzēs ceļmallapa. Savukārt regulāri uzziežot strutenes dzelteno sulu cietušajam ādas rajonam, var iznīcināt kārpas.