trešdiena, 2016. gada 27. jūlijs

Kādus ārstniecības augus vērts ievākt

Vasaras prieku saraksts ir garš – ja izvirzīsiet sev vasarā veicamos mērķus, varat būt aizņemts katru dienu visas sezonas garumā, tādējādi maksimāli izbaudot vasaras piedāvājumu. Viena no šādām iespējām, turklāt bez maksas, ir ārstniecības augu vākšana.

Latviski un par Latvijas ārstniecības augiem ir izdots desmitiem grāmatu. Zvaigzne ABC apgādā internetā šobrīd piedāvā divas: „Ārstniecības augi. Dziednieka rokasgrāmata” un Jāņa Ligera grāmatu „Ārstniecības augi un to lietošana”. Jāņa Rozes apgādā varat iegādāties Helēnas Rubines un Vijas Eniņas grāmatu „Ārstniecības augi”. „Ārstniecības augi mājas aptieciņā” ir ar ajūrveidu saistītas dziedniecības roksas grāmata, ko sarakstījis Janne Halkvists, atzīta ir arī Artūra Tereško grāmata „Dieva dārza ārstniecības augi”. No senākiem izdevumiem zināma V. Eniņas, S. Ozolas un H. Rubines „Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana”. Ir vēl daudz citu lasāmu padomdevēju - ceļabiedri tiem, kas nolēmuši paši parūpēties par savu aptieciņu, piemēram, Dr. Pakalna Tēju skola.

Tie, kuri paši vāc augus, droši vien reti sauks tos par dziednieciskiem, ja vien nebūs apguvuši ar medicīnu saistītu izglītību. Pārsvarā mēs mēdzam sacīt, ka lasām tējas ziemai, bet, protams, neviens neliedz piedēvēt šim dzērienam arī veselību uzlabojošas īpašības.

Nupat ir beidzies liepu ziedēšanas laiks. Tālāk no galvenajiem ceļiem, vislabāk lauku apvidos, liepziedu smarža ir vasaras vidus vēstnesis. Taču arī pilsētā var sajust liepu ziedu aromātu, liekot par zvērinātam pilsētniekam sapņot par tējas krūzi saldā dzēriena aukstos ziemas vakaros. Pilsētā gan tējas nevajadzētu vākt. Iesaka doties ārpus auto un sabiedriskā transporta noslogotiem rajoniem, kur bez augstām, staltām liepām ir arī pārpārēm nokarenu, zemu zaru noaugušu koku, no kuriem ērti plūkt ziedus: to dara, vācot ziediņus kopā ar dzeltenajām lapiņām.

ceturtdiena, 2016. gada 7. jūlijs

Ikmēneša izdevumi

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) apsekojot iedzīvotāju viedokli secina, ka ikdienas izdevumus mājsaimniecības spēj segt, taču reālā situācija Latvijā mazliet atšķiras no šiem datiem. Ņemot vērā arī vispārējo inflāciju, iedzīvotāju ikdienas izdevumu summa aug, piemēram 2014.gadā - par aptuveni 5% gadā. Protams algu pieaugums Latvijā nav tik straujš. Centrālā statistikas pārvalde 2014.gadā aprēķinājusi, ka uz vienu iedzīvotāju ikdienas izdevumu segšanai vajadzīgi 452 eiro mēnesī. Ņemot vērā, ka ikdienas izdevumus sastāda divas daļas – viena ir daļa, kuru iedzīvotāji nevar samazināt (dzīvokļa komunālie maksājumi) un otra daļa, kuru iedzīvotāji var mainīt / plānot, tad pārsvarā Latvijas iedzīvotāji ikdienas izdevumu segšanai daļu, kuru var mainīt / plānot veiksmīgi iemācījušies pēc iespējām un vajadzības elastīgi plānot un samazināt.

Ģimenēs, kurā aug bērni vecumā līdz astoņpadsmit gadiem ikdienas izdevumi proporcionāli ir augsti arī tāpēc, ka bērni strauji aug, vajadzīga dinamiska drēbju un apavu maiņa, kas prasa zināmus naudas līdzekļus. Veiksmīgāk ar ikdienas izdevumu segšanu galā tiek ģimenes, kuras iemācījušās rūpīgi plānot savus pirkumus, salīdzinoši reti ieturēt maltītes sabiedriskajās ēdināšanas vietās un atturēties no biežas ātro uzkodu pirkšanas. Piemērs. Ģimenē ir pieci cilvēki, trīs bērni vecumā līdz 18 gadiem un divi strādājoši pieaugušie, kuri katrs pelna 450 (bruto), tātad kopā 900 eiro. Vienkārša matemātika! 900:5=180 eiro ikdienas izdevumiem uz katru ģimenes locekli mēnesī. Ja ģimenē ir divi strādājoši pieaugušie, kuri kopā nopelna 900 eiro un bērnu nav, tad uz katru ģimenes locekli ikdienas izdevumiem ir 450 eiro mēnesī, kas situāciju parāda jau pavisam citā, daudz pozitīvākā gaismā. Noteikti ieteiktu mūsu valstij atbalstīt ģimenes, kurās ir augoši bērni (piemēram, veidot finansiālas atbalsta programmas ikdienas izdevumu segšanai), jo viņi taču ir valsts nākotne!